Saulkrastu pludmale

17 km gara dabas pērle. Meklē daudzveidību dziedošajās smiltīs Lilastē un akmeņainajā piekrastes daļā Zvejniekciemā. Pludmale ir vēju pārpūsta un viļņu pārskalota, te uzkrājas jūras pienestās smiltis un atrodamas dažādas "jūras veltes"– jūrā un upēs dzīvojošo gliemju čaulas, zaļaļģu pavedieni un brūnaļģu čemuri, jūras noslīpēti un izskaloti akmentiņi, zariņi un citi pārsteigumi.

Baltā kāpa

Baltā kāpa atrodas Inčupes labajā krastā, pie upes ietekas jūrā, no tās paveras izcili skaists skats uz Rīgas jūras līci. 18 metru augstā kāpa Inčupes labajā krastā pie upes ietekas jūrā ir lieliska skatu vieta, no kuras vērot Rīgas jūras līci. Vēsturiski Baltā kāpa ir smilšu veidojums, kas veidojies pirms 405–350 miljoniem gadu. Šeit uzņemti skati vēsturiskajām Rīgas kinostudijas mākslas filmām "Kā gulbji balti padebeši iet" (1956) un "Nauris" (1957).

Atrašanās kartē

Vides dizaina parks


Saulkrastos, pie Baltās kāpas, apskatāmi vairāki interesanti vides objekti, kas mudina ieklausīties un ieskatīties dabā vērīgāk. Ežu mamma Frīda un zaķis Fredis draudzīgi mudina apmeklētājus nemēslot, kā arī doties dabā klusi – netrokšņojot. Kukaiņu ceļš pievērš uzmanību tam, ka ikdienā mums apkārt rosās ļoti aktīva dzīvība – dažādi kukaiņi, kurus bieži pat nemanām. Savukārt klausīšanās ierīcē - īpaši izveidotā taurē, var klausīties jūras viļņu un priežu šalkoņas. Informatīvie stendi un norādes sniedz informāciju par apkārtnes dabas vērtībām un Baltās kāpas veidošanās procesu.


Vides dizaina parka karte.pdf


Vides dizaina parka objektu apraksti.pdf

Saulrieta taka

Ja vēlies piedzīvot spēcinošu pastaigu un ieelpot jūras gaisu, dodies izbaudīt 3,6 km garo meža taku, kas stiepjas gar jūras piekrasti no Baltās kāpas līdz Saules tiltam. Tavam skatam pavērsies smilšu pludmale un mierpilnais kāpu mežs, kurā aplūkojamas 20 dižpriedes. Dažas priedes ir pat 200 gadus vecas. Neaizmirsti klausīties putnu dziesmās un vērot sīkumus. Ja Tev paveiksies, ieraudzīsi mazo, īpaši aizsargājamo kukainīti – priežu sveķotājkoksngrauzi!

Atrašanās kartē

Katrīnas liepas

1764. gadā Katrīna II (Krievijas imperatore 1762.–1796.g.) pagodināja Igauniju un Vidzemi, ceļojot no Pēterpils uz Rīgu. Ķeizariene vēlējās pārliecināties, vai arī Vidzemes guberņā joprojām ir zemnieki, kuri neprot lasīt un rakstīt, un vai tos var pirkt un pārdot. Skaistā Pabažu jūrmala pie Baltās kāpas, kur Katrīna II atpūtusies un peldējusies jūrā, viņu iedvesmojusi, un šajā vietā imperatore iestādījusi divas liepas, kuras apskatāmas vēl šodien. Vēlāk vieta, kur Katrīna peldējusies, nosaukta viņas vārdā – Katrīnbāde.

Atrašanās kartē

Saulkrastu velosipēdu muzejs

Bagātīgā Jāņa un Gunta Sereginu velosipēdu kolekcija, kuras veidošana sākusies 1977.gadā, jau vairākus gadus apskatāma pašu radītā muzejā. Tā veidota no tehniski interesantākajiem Latvijā atrastajiem velosipēdu attīstības vēstures paraugiem. Kolekcija ataino Latvijas velosipēdu rūpniecības vēsturi pirms Otrā pasaules kara un līdzās unikāliem eksponātiem šeit aplūkojama seno laiku darbnīca un veikals. Muzejā plaši pārstāvētas dažādas lietas saistītas ar velosipēdu lietošanu, riteņbraukšanas sportu un biedrībām. Šī ir vienīgā seno velosipēdu kolekcija Latvijā un lielākā Baltijā.

Atrašanās kartē | www.velomuseum.lv | info@velomuseum.lv | tālrunis: +371 28883160

Saulkrastu (Pēterupes) luterāņu baznīca

Pēterupes baznīca pirmā ēka celta 1641. gadā. Mūsdienās saglabājies ceturtais, 1856. gadā jaunceltais dievnams. Tā altāra gleznu Kristus pie krusta (Golgāta) 1856. gadā gleznojis Jozeps Millers, paraugam izmantojot sava skolotāja Pētera Kornēliusa radīto altārgleznu Minhenes Ludviķa baznīcā. Dievnamu iesvētīja 1864. gadā un pēc gada baznīcā uzstādīja Martina firmas ērģeles ar 8 reģistriem, ko 1903. gadā paplašināja uz 14 reģistriem. Diemžēl ērģeles izpostīja 2. Pasaules kara laikā.

Atrašanās kartē | www.saulkrastubaznica.lv

Pēterupes Mācītājmuiža

Pēterupes Mācītājmuiža rakstītos avotos minēta kopš 17. gs. beigām. Muižas parks un ēkas daļēji saglabājušās līdz mūsdienām, arī mācītāja Jāņa Neilanda 1879. gadā stādīta liepu aleja (Smilšu ielas galā) un Johana Vilhelma Knīrima 1869. gadā stādītais dižozols.

Atrašanās kartē

Romas katoļu Dieva žēlastības baznīca


1998. gadā pie Ķīšupes, blakus parkam un estrādei, pēc arhitekta Jāņa Šrēdera projekta uzcēla un iesvētīja Romas katoļu Dieva žēlastības baznīcu ar 300 vietām. Kristus tēls altārgleznā ir tāds, kādu to vīzijā 1931. gada 22. februārī Polijas klosterī redzējusi svētā klostera māsa Faustīna, un to veidojis mākslinieks Ēriks Pudzēns.

Atrašanās kartē

R. Kaudzītes dārza māja

Dārza māja atrodas līdzās dzīvojamajai ēkai, kurā no 1913. līdz 1920. gadam dzīvojis latviešu rakstnieks Reinis Kaudzīte (1839–1920). Pirmā latviešu romāna "Mērnieku laiki" līdzautors Reinis Kaudzīte (1839–1920) Neibādē uzturējās kopš 1913. gada. Viņš bija iegādājies nelielu īpašumu, kurā kopā ar savu mājas pārvaldnieci Karlīnu Damrozi pavadīja mūža pēdējos gadus. Abus šķīra vairāk nekā trīsdesmit gadu, bet vienoja mīlestība un naids. Dārzā pie ēkas atrodas "Kaimiņu soliņš" un ceļa rādītājs ar norādēm, kur rakstnieks savulaik ceļojis.

Atrašanās kartē

Jūras parks un peldvieta "Centrs"

Apvieno laisku atpūtu ar veselīgām un sportiskām aktivitātēm! Jūras parks aicina baudīt saulrietus ērtos sauļošanās krēslos un izmantot rotaļu ierīces, āra trenažierus, ielu vingrotāju un pludmales volejbola laukumus vai gluži vienkārši atjaunojošu skrējienu gar jūras krastu! Gan mazs bērns, gan pieaugušais te atradīs aizraujošu un sev piemērotu nodarbi.

Atrašanās kartē

Dabas parks "Piejūra"

Mežonīgas dabas cienītāji novērtēs Vidzemes jūrmalas piekrasti no Lilastes līdz Baltajai kāpai. Šeit saglabājusies neskarta daba, aizsargājami augi un savulaik ceļojoša kāpa. Vai vēlies piepildīt sen lolotu sapni par peldi Ādama un Ievas ietērpā? Dodies uz vienu no vecākajām nūdistu pludmalēm, kas ir iecienīta jau gadu desmitiem, un atbrīvo savu ķermeni no raizēm jūras smilšu, ūdens un saules peldēs.

Atrašanās kartē

Neibādes parks un piemineklis Neibādes peldvietas dibinātājiem

Līdz ar kūrorta Neibāde (latviski: jaunā peldvieta) izveidi 1823. gadā, aizsākās rūpes par viesu atpūtu. Parku, kas veidots angļu stilā, radīja dārznieks Akerbergs, kuru barons Pistolkorss atveda no Igaunijas. 1877. gadā, atzīmējot senču nopelnus Neibādes dibināšanā un izveidē, barons Augusts fon Pistolkorss lika parkā uzcelt pieminekli.

Atrašanās kartē

Piemiņas vieta somu lidotājiem

1943.gada 23.aprīlī Saulkrastu teritorijā ceļā no Vācijas uz Somiju notika bumbvedēja Junkers avārija, kuras rezultātā gāja bojā četri somu karavīri - Urho Jääskeläinen, Lauri Suhonen, Aimo Valkeeniemi un Erkki Horma. Saskaņā ar somu kara lidotāju tradīcijām, lidmašīnu krišanas vietā 2013.gadā tika uzstādīta piemiņas zīme.


Pieminekļa atklāšanas VIDEO | Atrašanās kartē

Saules laukums

Saules laukums atrodas Saulkrastu centrā un pulcē apmeklētājus uz brīvdabas vakara koncertiem un filmu skatīšanos vasaras laikā.

Atrašanās kartē

Kultūras nams "Zvejniekciems"

20. gs. vidū kolhoza "Zvejnieks" vajadzībām to projektēja izcilā arhitekte Marta Staņa (1913–1972), funkcionālisma piekritēja (projektējusi arī Dailes teātra ēku Rīgā). Kultūras nama pamati tika likti 1952. gadā, taču materiālu trūkuma dēļ to cēla ilgi – 5 gadus. Kad namu 1956. gada 8. novembrī atklāja, tas bija viens no modernākajiem ne vien Rīgas rajonā, bet visā republikā. Centrālā telpa kultūras namā ir lielā skatītāju zāle 700 skatītājiem. Marta Staņa Zvejniekciemā projektējusi arī divas daudzstāvu dzīvojamās mājas skolotājiem, Zvejniekciema vidusskolu un mākslinieku Postažu ģimenes vasarnīcu.

Atrašanās kartē

Zvejniekciems un Skultes osta

19. gadsimtā izveidojās neliels ciems Skultes jūrmalā, kuru apdzīvoja zvejnieki. Nosaukums Zvejniekciems radās no iedzīvotāju pamatnodarbošanās. 1967. gadā Skultes Zvejniekciema daļa pievienojās Saulkrastu pilsētciematam. Šodien Zvejniekciemā darbojas Skultes osta, kuru svinīgi atklāja 1939. gada 7. oktobrī. Akmens, ko izvēlējies Kārlis Ulmanis kā ostas būves liecinieku, joprojām atrodas Zvejniekciemā, un ostā arī šodien notiek aktīva darbība. Starp Skultes ostu un Saulkrastu pludmali atrodas Zvejniekciema akmeņainā pludmale. Vieta radošām dvēselēm, kur iedvesmoties vasaras atspulgos, kur dzirdēt ko jaunu, klausoties priežu rudens sarunas, un būt ar sevi ziemas stindzinošajā gaisā vai pavasara mūzas gaidās.

Atrašanās kartē