Sniega kušanas rezultātā Inčupē ievērojami palielinājies ūdens daudzums, tādējādi ietekmējot upes tecējumu un iespaidu uz Balto kāpu. Ja ziemā būs daudz sniega un pavasarī – strauja sniega kušana, upē ieplūdīs jaunas ūdens masas. Līdz ar to varētu sagaidīt erozijas izplatību Baltās kāpas lejas daļā un tālajā ziemeļu galā.


Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta “LIFE Ekosistēmu pakalpojumi” eksperts ģeologs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents J.Lapinskis uzskata, ka “upes izraisītā erozija pašu Baltās kāpas vidus posmu (pie augstākās nogāzes daļas) būtiski neietekmēs. Pēc iepriekšējiem novērojumiem, Inčupe šajā vietā, kur tā atrodas šobrīd, jau ir atradusies 2014.gadā.”


“Savukārt, ja drīzumā, kamēr grunts nav sasalusi un Inčupe atrodas tuvu kāpas nogāzei, uznāks vētra, iespējami arī infrastruktūras bojājumi. Taču pēc sinoptiķu prognozēm tuvākajā laikā vētra nav gaidāma,” skaidro J.Lapinskis.  


Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Dainis Ozols norāda, ka šajā gadījumā erozija nav skārusi stāvkrastu, proti, Balto kāpu, par ko liecina stāvkrasta augstums un Saulkrastu pašvaldības veidotie priedīšu un kārklu stādījumi.


Viņaprāt, erozija pludmales ietvaros ir notikusi pastarpināti, proti, viļņu un vēja darbība rudens vētru laikā ir pārvietojusi krasta sanesas, kas savukārt novirzīja Inčupes ieteku tālāk uz ziemeļiem. Visticamāk, ka erozija laipas virzienā vairs būtiski neturpināsies (ja nebūs kādas ekstrēmi bargas vētras) un tuvāko 1-2 gadu laikā, pavasara palos vai citos lielākos plūdos, Inčupe atjaunos taisnāku noteci uz jūru – izskalos pludmales smiltīs jaunu gultni un vairs neplūdīs tik tālu gar Baltās kāpas piekāji.


Ģeologs J.Lipskis norāda, ka vispareizākais ir pieņemt dabā notiekošos procesus un tiem pielāgoties. Arī D.Ozols uzskata, ka šajā gadījumā dabas vērtības nav apdraudētas, tāpēc nav nepieciešama iejaukšanās dabas procesos.


Baltās kāpas pamatā ir ļoti smalkas, ūdenī sablīvējušās smiltis, kas uzkrājušās Baltijas jūras senākajā attīstības posmā (Baltijas ledus ezera pastāvēšanas laikā pirms 10–13 tūkstošiem gadu), bet nogāzes augšējo daļu veido krietni jaunāku, vēja pārnestu smilšu slānis. Inčupei ir īpaša vieta Baltās kāpas tagadējā veidolā, jo tieši upe ar savu tecējumu Balto kāpu neatlaidīgi cenšas uzturēt baltu. Inčupes grīva neatlaidīgi pārvietojas, virzoties aizvien tuvāk Baltajai kāpai.


Attēlā apskatāma Inčupes mainība dažādos laika posmos.


Informāciju sagatavoja:

Elīna Ezeriņa
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja
Tālr.:26789874
elina.ezerina@daba.gov.lv